melnā līnija

es zinu. es zinu, ka šāds virsraksts manam pirmajam rakstam ir dīvains, bet tieši tāpēc šīs manas `melnās līnijas` dēļ izlēmu izveidot savu blogu.
ziniet daudzi saka, ka dzīvē katrai veiksmei seko neveiksme un otrādi, to esmu izjutusi arī savā dzīvē, taču šoreiz viss ir savādāk. jau 2 mēneši mana dzīve ir murgs. ir noticis tik daudz, un `pārskatot` savas atmiņas es varu atrast kko labu pavisam nedaudz. sākumā biju domājusi, ka mani soda Dievs, aizgāju pie grēksūdzes, vaii, jā vakarā es tiku uz Prāta Vētras koncertu, par kuru sapņoju jau daudzus mēnešus. taču nākamajā dienā man iespēra zirgs un neveiksmes atsāka mani piemeklēt. ko es tādu esmu izdarījusi? man ir tikai 14 un es gribu smaidīt katru dienu no sirds, smieties, trakot, satikt jaunus cilvēkus, iemīlēties,šķirties,piedot un aizmirst. ne jau smieties no alkohola un cigaretēm un caurām dienām ciest no nelaimīgas mīlestības, no kuras atbrīvoties nevaru jau ļoti ilgu laiku. pats ļaunākais, ka neveiksmes sāk piemeklēt arī man ļoti tuvus cilvēkus. varbūt vaina ir manī, manā raksturā vai kur? to es nevaru saprast.